A holistic view of human experience in education

19 Feb

Vakar pēdējo reizi šīs slimošanas laikā biju pie ārsta. Nu ko, pēc ilgas ausu skalošanas, gaisa strūklas pielietošanas, bakstīšanas es beidzot atkal dzirdu. Ir tiešām briesmīgi, kad aizkrīt abas ausis. Un kad ausis vairs nav aizkritušas tu beidzot visu dzirdi. Diemžēl, tas man nenāca par labu šonakt (kuru man diemžēl nācās pavadīt vienai, bet tas cits stāsts). Lai gan gulēt aizgāju ap pulkstens pus diviem, diviem, aizmigt spēju tikai ap četriem vai pieciem. Ledusskapis tik skaļi dunnēja un pulkstenis skaļi sita sekundes. Un piecās minūtēs, kurās sākumā aizmigu nosapņoju, ka māja pilna ar zirnekļiem un tādēļ baidījos kāpt ārā no gultas, lai aiztaisītu durvis uz virtuvi un vismaz nedzirdētu ledusskapi. Es ienīstu zirnekļus! Ja nu pēkšņi uzrodas kāds liels tarantuls un iekož mani? Kaput ar mani būtu! Un iedomājoties tās visas viņu daudzās acis un kājas un pedipalpus spalvainos, pē, baile liela!

Tākā vakardienu nācās pavadīt pilnīgi vienai, parūpējos par to, lai būtu pēc iespējas jaukāk. Daudz gardumu un mani abi seriāli, un Burleska (patiešām būs jāskatās vēlreiz!). Bet joprojām esmu pret palikšanu vienai. Nu nepatīk man vienai palikt. Visu saasināja arī fakts, ka es divas nedēļas netiku nekur socializēties. Mani no mājas ārā nelaida, un neteikšu, ka pati biju spējīga kaut kur aiziet. Un angīna ir tiešām briesmīga. Es nekad nebūtu domājusi, ka kādreiz ko tādu teikšu, bet – pirmdiena, es jau nāku! Es gribu ātrāk pirmdienu. Un pirmdien es socializēšos līdz bezspēkam naktī, ņemot vērā, ka plānojas pasēdēšana ar maniem pašiem labākajiem un mīļākajiem kursa biedriem. Woohoo!

Ak, jā, vēl jāpiebilst, ka es izpētu āres, kuras vēl nebiju izpētījusi. Šīs ārēs sauc par tumblr. Un patiesībā, esmu pozitīvi pārsteigta. Pagaidām tur uzturos tīri eksperimentālās daļas dēļ – ir doma turpināt kursa darbu par biznesu un sociālajiem medijiem, so, izpētu visu iespējamo, tai skaitā blog vietnes – tā kā, esat laipni gaidīti arī Ljauninja @ tumblr

Labi, jāķeras laikam pie globalizācijas izpētes. Jācenšas tajā visā iedziļināties un izprast sīkumsīkumos.

Tonsillitis un pārējie nezvēri

16 Feb
darwintulips

Image by Per Ola Wiberg ~ Powi via Flickr

Tad nu tā, izskatās, ka ar pirmdienu varēšu atgriesties sabiedrībā.

Tonsillitis beidzot būs mani pametis, tik jāizārstē ausis līdz piektdienai un deguns. Beidzot pēc 2 nedēļu nekā nedarīšanas, gulēšanas, ārstēšanās, lasīšanas un visādu citādu muļķību darīšanas mājās, varēšu atgriesties savā kara laukā un izcīnīt savas cīņas. Un beidzot varēšu socializēties in person un beidzot apmeklēšu savas lekcijas, līdz kurām es tā arī pirmajā nedēļā netiku. yay for me. Un beidzot man būs, kur izlādēt savu enerģiju, un nebūšu sanīkusi/sapīkusi sēžot mājās. Atsāksies mana jaukā, mīļotā studenta dzīve. Lai cik tas neizklausītos nūģiski, es GRIBU apmeklēt VISAS lekcijas (pat Espaņol, kuru es parasti īpaši NEGRIBU!). Es pašlaik jūtos atpalikusi no pārējiem, un to nu es pieļaut nedrīkstu. Tākā, mani mīļie, pirmdien lūdzu mani sagaidīt ar atplestām rokām, un Ieva es joprojām gaidu savu dāvanu, ceru, ka to tu pirmdien neaizmirsīsi! 😀
P.S. atvainojos par trūkstošajiem komatiem, esmu pārāk saviļņota un atsalusi! 😀

P.P.S. es girbu vasaru, nevis pavasari, bet vasaru!

P.P.P.S. pienācis laiks Glee s2 jaunajai sērijai

Kaut kur dziļi, dziļi apslēptais noslēpums

14 Feb
I love you with all my Heart

Image by Creativity+ Timothy K Hamilton via Flickr

Varbūt, iespējams, kādreiz tiks atklāts. Patiesībā šoreiz parunāsim par saldo Rafaello tēmu – Sirsniņdiena, jebšu tā sauktā Svētā Valentīna diena, par kuru sīkāk Jūs droši varat uzzināt šeit. Lai gan jau otro nedēļu netieku ārā no mājas, sava tonsillita dēļ un ķermenis tgd neatbalstītu nēkadus pārtiju un arī garīgā tā visa dēļ gluži īsti nav, tomēr, lai padarītu savu dzīīti nedaudz jaukāku, šodien mājās izklaidējos ar aplikāciju papīrīšiem (ceru, ka Medniex ļoti nedusmosies par aplikāciju papīra atrašanos uz visām surfasēm!)

Un vispār, manā uztverē Valentīndiena ne vienmēr ir pārīšu svētki. Katrs taču drīkst un var mīlēt arī pats sevi, un palutināt sevi. Kāpēc gan to nedarīt arī šodien? Tad nu tā, mīļuma pilnu Valentīndienu, mīlot sevi un apkārtējos! :)*

Jaunais balles tērps

6 Feb

Nu tad, arī mans blogs iemantojis beidzot ‘jaunu balles tērpu’, Arī uzvārdu ļāvu tam nomainīt un vispār ļāvu tam kļūt nedaudz pa(t)stāvīgākam. Ļāvu tam kļūt nedaudz mirdzošākam un pašpārliecinātākam. Tāds lūk ir mana bloga  ‘jaunais balles tērps’.

Vispār, jā, atkāpjoties no bloga izskata tēmas, šodien bija pēdējā brīvā diena tā sauktajā brīvlaika. Rīt atsākas lekcijas, un atsākas agri. Biju jau pieradusi pie gulēšanas no rītiem un lekciju apmeklēšanas pusdienslaikā vai pēcpusdienās. Būs jāpiespiežas no jauna agri celties un neaizmigt lekcijās. Kaut gan – pirmdienas agrā lekcija būs pie vienas no jaukākajām, interesantākajām, smiekligākajām un viesnotaļ arīdzna dīvainākajām pasniedzējām. Izklausās, ka būs fun fun fun!

Tad nu tā – nezinu vai esmu gatava rītdienai, jo neesmu līdz galām uz pekām tā īsti tikusi. Vismaz esmu bijusi remdenā dušā, uzšūts jauns balles tērps blogam, un paziņots par turpmākajām gaitām studiju ziņā. Gan jau drīz būs papildinājums par sekojošo nedēļu. Daudzi sen nav satikti, pat pietrūkst. Ir lietas, kuras nepietrūkst, bet tas nekas. Mani zobi ir gatavi būt sakosti uz kādu laiciņu. Ir arī neitrālās lietas un personāži, par kuriem man patiesībā nav nekādas daļas, un paldies dievam.

Tad nu, došos pie miera uz apmēram 6stundām. Izgulieties arī jūs!Un mazam manam prieciņam, kkas bez cenzūras! 😀

No sērijas – sapņu pavēlniece

3 Feb

Man tāda sajūta, ka nevienam nav tik īpaši sapņi kā man, tieši šī iemesla dēļ dēvēsu sevi par Sapņu pavēlnieci. Nu tas, lai izklausītos svarīgāka utt utjp.

Šī rīta sapnis laikam deva mājienu, ka es gribu aizbraukt uz Vāciju, ka pa Vanšu tiltu labāk nerāpties un eklērus neprasīt un ka šorīt atvedīs atpakaļ sen gaidīto ledusskapi. Yay for that.

Vēl šorīt man ir temperatūra, kas nav pazemināta, bet gan tāda, kas ir paaugstināta. Galva arī liek par sevi manīt. Bet vispār citādāk – viss ir OK. Dzimšanas dienas 3cilvēku ballīte pārdzīvota. Nogurums un nelabums pēc ballītes pārdzīvots. Tortes pēdējie gabaliņi izdalīti un apēsti. Un vispār man jāsaka milzīgs paldies visiem sveicējiem. Dažu apsveikumi bija ekstra orģināli, dažu vienkārši jauki, bet citu ārkārtīgi mīļi. Un tagad es tiktiešām iekļaujos vecuma cenzā 21 ! Braukšu uz ASV, lai likumīgi lietotu alko. 😀

šodienas noskaņai 😀 –

No sērijas – oficiāli

30 Jan

Palikušas tikai apmēram 2 stundas līdz manai oficiālajai dzimšanas dienai, kad oficiāli būšu pilngadīga arī ASV. Yay. Tikai nedaudz rauj uz tādu nelielu ‘bimbu’. Taču 2000.gadā man bija tikai 10 gadi, un 2000.gads nemaz tik sens viss neliekas. Un Kur tad palikuši mani 16, 18? Pārāk ātri tas laiks skrien.

It kā jau vajadzētu priecāties, dzimšanas diena kā nekā tuvojas, bet tomēr, tā nedaudz skumīgi. Oficiāli  iekāpju trešajā gadu desmitā un tas IR biedējoši. Kamoon, es tgd būšu, kā Kate mani mēdz nosaukt (jo es viņu tā ik palaikam nosaucu) veca kraķe.

Un vispār nedaudz kremt arī tas, ka tāda lieta kā ballīte šogad atkrīt, dažādu iemeslu dēļ. Lai gan dikti gribētos! Manī vēl cerība, ka kāds pēkšņi rīt izdomās pie manis tāpat iebraukt, pasēdēt un tēju iedzert, vai kafiju. Iespējams atvērt manu šampi. Vienkārši parunāties, vai uzspēlēt kādu kāršu spēli, vai Cirku. Vai vienkārši piezvanīt un vispār atcerēties. Vispār nav jau nozīme tajā vai apsveic, vai nē, bet gan tajā, ka atcerās. Nu kaut kā tā.

Un vēl – priecīga vēsts – mūsu mīļais azais baltais ledusskapis beidzot ir salabots, un kaut kad nākamnedēļ tiks pat līdz mums atgādāts, kad Medniex dabūs kādu brīvu mirklīti – pāris stundiņas.

Vispār, jā, atkārtošos – tā nedaudz paskumīgi. Bet toties skatos uz savu bērnības dienu bildi un seju rotā tāds interesants smaidņš

Love and other drugs

28 Jan

Otrais ieraksts 2dienu laikā. Kaut kas nav kārtībā un es atkal runāju/rakstu paŗāk daudz. Bet ne par to ir šis stāsts (as always, stāsts ir par pavisam kaut ko citu)!

Bijām ar Ievu uz ‘Love and other drugs’. Filma nu dikti jauka. Lai gan bija brīži, ka likās WTF, kāpēc šeit ir arī šādi notikumi. Šķita, ka tie notikumi iekļauti tika tādēļ, lai pagarinātu filmu, un Ieva man blakus gandrīz aizmiga! 😀 Bet nu vispār filmā daudz-atklāta seksa. Daudz viagras. Daudz medicīnas. Daudz mīlestības. Daudz Pārkinsona. Daudz patiesu jūtu un nespēju to izteikt properly. Un, jā, tiešām daudz sexa! 😀

ārkārtīgi mīļa un jauka romantiskā komēdija. Un Gilenhāls ir naturāls brunču mednieks 😀

Just some of my impressions!

 

Love and Other Drugs – http://www.imdb.com/title/tt0758752/synopsis

Tumsa nāk, tūlīt viss būs savādāk!

27 Jan

Izlasīju ļoti skaistu, emocionālu bloga ierakstu http://ievuuu-parneko.blogspot.com/2011/01/viss.html

Patiesībā, jā, tur ir pateikts viss. Visi iemesli, kādēļ ir tā nedaudz skumji, un kādēļ joprojām, nav iespējams atiet no saņemtās ziņas rīta agrumā. Arī es biju starp tiem, kuri Skolēnu X Dziesmu un Deju svētkos kopā ar savu un citiem Latvijas koriem, ar Mārtiņu Freimani dziedāja ‘Tumsa nāk!’

Nost ar gaišiem saules stariem
Nost ar naivām pasakām!
Koki tagad augs bez zariem
Upe skries bez šļakatām!
Nost ar sapņiem, lai ir bailes,
Nost ar gaišām spuldzēm nost!
Tumsas suņiem acis gailēs,
Kad tie atnāks tevi kost!

Šķiet, ka šodien tā jūtas daudzi, iespējams, ka pat visa Latvija un tālumā aizceļojušie. Jo, ja runājam atklāti, tad Latvija ir zaudējusi ne tikai prasmīgu un Latvijā atzītu mūziķi, bet arī ģeniālu dzejnieku.

Nost ar gaismu, tumsas vara
Laimīgus mūs visus dara!
Nost ar gaismu, tumsas vara
Laimīgus mūs visus dara!

Atceros, ka neilgi pēc šīs dziesmas tika dziedāts pēdējais cikls, kurā bija dziesma ‘Gaismu saucam’. Varbūt šī dziesma būs šobrīd visatbilstošākā, lūdzošākā.

Lai top gaisma pāri visam,
Tā ir pateicība jums!
Ja mēs rokās sadosimies,
Gaišas dvēseles kļūs mums!

Gaismu saucam, gaismu saucam!
Lai tas spožums apmirdz mūs!
Iededz gaišu liesmu sirdīs,
Kamēr tumsa tumsā rūs.
Gaismu saucam, gaismu saucam!
Rokas ceļot debesīs.
Tikai tad šīs melnās ēnas,
Visos laikos pazudīs!

Atcerēsimies to labāko, ko mums ir devis Mārtiņš Freimanis. Atcerēsimies, viņa skaisti izpildītās dziesmas, skaistos dzejoļus, viņa aktierspējas, cilvēcisko attieksmi pret vājākajiem. Izsaku tiešām visdziļāko līdzjūtību viņa ģimenei, radiem, draugiem un visai Latvijai!

R.I.P.

Give it a try, or else…

3 Jan

Nu, ko, pagājis kāds laiciņš, kopš šeit kaut ko ierakstīju. Precīzāk, apmēram 2 mēneši (nu, protams, tas var šķist nedaudz, ņemot iepriekšējās atstarpes starp rakstiem, tomēr, tas man ir daudz). Daudz laika daudz un dažādiem notikumiem.

Aizvadīts jau vesels semestris, bet darba joprojām netrūkst, lai šo semestri arī sekmīgi pabeigtu eksāmenos. Vismaz gramatikā man miers līdz eksāmenam, ko nevarētu teikt par writtenu un spokenu, kuriem jāuzraksta un jānoprezentē tas stulbais reports. Vismaz es savu tēmu tākā zinu, tas tā nedaudz mierina, ņemot vērā, ka, lai uzrakstītu to nolādēto reportu ir palikusi tieši nedēļa, un pirms tam vēl jānoprezentē wip.

Protams, nozīmīgs un jauks pasākums bija arī fakultātes un VFF kopīgi rīkotā Ziemassvētku balle, kura tika godam apmeklēta. Protams, nekad un nekur nevar iztikt bez incidentiem, pārpratumiem, negaidītiem notikumiem vai personām un viņu rīcībām. Tā arī šoreiz. Visā visumā balle patika un bija izdevusies, ar izņēmumiem par telpām un organizētību, kurā, diemžēl, atkal izcēlās viens indivīds ar savu haotisko rīcību, nepanesamo raksturu un lietu neizdarīšanu līdz galam un to do lietu procentuālu virzību uz priekšu. Protams, neizpalikt arī bez savstarpējām nesaskaņām un nesaprašanās gadījumiem starp abām fakultātēm, kas vairākkārt apgrūtināja pasākuma veidošanu. Neaizmirsīsim arī atgadījumu ar VFF vadītāja veselības pasliktināšanos, kas būtībā bija tikai uzpūsts zilonis no mušas. Lai gan var saprast, ka cilvēkam palicis slikti, tomēr tādēļ nav uz 2 stundām jāparalilizē kustība un piekļūšana pie savām personīgajām mantām. Tomēr bija iespēja cilvēku pārvest uz citu auditoriju. Visā visumā balle beidzās labi, pieskatāmie cilvēki tika pieskatīti, pārējiem tika dots brīvsolis vismaz vienreiz pa visu gadu. Kas, patiesībā, arī tika veiksmīgi/mazāk veiksmīgi izmantots. Paldies jāsaka arī Jurītim par jauko kompānijas daļu, ko sagādāja viņš.  Un paldies par atmosfēras sagādāšanu no manām jaukajām- Ieviņa un Ilzīte. Jūs esat vienkārši labākās! Kopumā – lieliski pavadīts laiks!

Protams, nākamais pasākums, pavisam citādākā kompānijā bija DBR Ziemassvētku pasākums Ziemupē – Bernātos – Liepājā. Jauka kompānija, jauka atmosfēra, jauks notikums. Lai gan Ziemassvētku vecītis liekās par daudz ierāvis un man no viņa bija bail, tomēr ne visi joki bija jēli un nopeļami. Un dāvanu maisiņš bija garšīgs un noderīgs nākamās dienas vakarā. Palikšana iekš Čillin Bernātos arī bija jauka. Pirts bija fun fun fun all night long! 😀 nākamais rīts nebija tik viegls, kā gribētos. Karostas cietums joprojām mani biedē un nesaistās ar neko jauku vai smieklīgu, vai atmiņās palikt gribošu 😀 Neveiksmes nepieminēsim! Un noslēguma vakariņām ar nebija ne vainas. Tīri jauks tas pasākums izvērtās.

Paši Ziemassvētki tika pavadīti Liepājā, pie mana Neģēļa vecākiem un vecvecākiem. Bija jauki, silti (ap sirdi, jo ārā bija stindzinoši), mīļi un patiesībā ģimeniski. Dāvanas saņemtas, visi laimīgi. Zinām, kad nākamreiz brauksim uz Liepāju. Mart, gaidi mūs!

Nu, pienākusi kārta Jaunā gada svinībām! Devāmies jaukā mazā kompānijā pie Jurīša, lai mierīgi, bet jautri nosvinētu Jauno gadu. Ziniet ko, lai gan nebija tās sajūtas, ka ir svētki un ka tūliņ gads jau beigsies, tomēr bija prieks un laime būt tik jauku cilvēku sabiedrībā. Un Valters (aka Neģēlis) dabūja savus pirotehnikas brīnumus dedzināt, kā rezultātā mums bija labākais salūts visā rajončikā. Hell yeah! Prieks arī par Jurīti, kuram jaunais gads sācies ar kaut ko skaistu un pavisam jaunu, svaigu. Lai jau turas un izbauda laimes svaigās lāses katru dienu 😀

Un tagad pienācis laiks novēlējumiem jaunajā, kā Valters saka, beigtā kaķa, gadā – siltumu, prieku, sauli un lietu, sniegu, ģimenes siltumu, labsirdību un labklājību piedzīvot. No katra pa mazdrusciņam, lai rodas maza atkarība un gribētos to piedzīvot vēl un vēl. Mazliet vairāk veiksmītes un mazliet mazāk likstiņas, lai tomēr veiksmīšu kvantitāte pārsniedz likstiņu un būtu nevis līdzsvars, bet tomēr pozitīvisms. Un no pagājušās dekādes atcerēsimies tikai to labāko, neaizmirstot arī interesantus sīkumus, kas dzīvi padara nedaudz krāsaināku. Un, padarīsim jauno dekādi vēl krāšņāku, kā iepriekšējo.

Jūsu,

Laura.

Mazā ponija nedienas…

15 Nov

Nu ko, skaidrs ir viens, no apvienības ‘Mazais ponijs’ esmu palikusi tikai es (pats ponijs neskaitās). Manas dārgās Elīna un Egija mani pameta jau Septembrī, un šodien mani pameta arī mana dārgā Ilze.

 

Labi, ka man vēl ir manas vāveres un Kate.

 

Taču diena nevarēja būt vēl sliktāka. Arī mūsu visu mīļotais Reinis šodien izņēma dokumentus no universitātes, un nākam otrdien brauc prom uz Angļu zemi. Kā jau mēs ar Ievu smējāmies (sarkastiski), tagad Anglijā mums pat ir vairāk draugu. Cool, vai ne?

 

Tad nu lūk, LV esam palikuši pavisam maz….Un tie kas esam, no vecās kompānijas, parasti brīvie laiki nesakrīt…. Tā lūk, mīļie, tā tas notiek mūsdienās.