Nu, ko, pagājis kāds laiciņš, kopš šeit kaut ko ierakstīju. Precīzāk, apmēram 2 mēneši (nu, protams, tas var šķist nedaudz, ņemot iepriekšējās atstarpes starp rakstiem, tomēr, tas man ir daudz). Daudz laika daudz un dažādiem notikumiem.
Aizvadīts jau vesels semestris, bet darba joprojām netrūkst, lai šo semestri arī sekmīgi pabeigtu eksāmenos. Vismaz gramatikā man miers līdz eksāmenam, ko nevarētu teikt par writtenu un spokenu, kuriem jāuzraksta un jānoprezentē tas stulbais reports. Vismaz es savu tēmu tākā zinu, tas tā nedaudz mierina, ņemot vērā, ka, lai uzrakstītu to nolādēto reportu ir palikusi tieši nedēļa, un pirms tam vēl jānoprezentē wip.
Protams, nozīmīgs un jauks pasākums bija arī fakultātes un VFF kopīgi rīkotā Ziemassvētku balle, kura tika godam apmeklēta. Protams, nekad un nekur nevar iztikt bez incidentiem, pārpratumiem, negaidītiem notikumiem vai personām un viņu rīcībām. Tā arī šoreiz. Visā visumā balle patika un bija izdevusies, ar izņēmumiem par telpām un organizētību, kurā, diemžēl, atkal izcēlās viens indivīds ar savu haotisko rīcību, nepanesamo raksturu un lietu neizdarīšanu līdz galam un to do lietu procentuālu virzību uz priekšu. Protams, neizpalikt arī bez savstarpējām nesaskaņām un nesaprašanās gadījumiem starp abām fakultātēm, kas vairākkārt apgrūtināja pasākuma veidošanu. Neaizmirsīsim arī atgadījumu ar VFF vadītāja veselības pasliktināšanos, kas būtībā bija tikai uzpūsts zilonis no mušas. Lai gan var saprast, ka cilvēkam palicis slikti, tomēr tādēļ nav uz 2 stundām jāparalilizē kustība un piekļūšana pie savām personīgajām mantām. Tomēr bija iespēja cilvēku pārvest uz citu auditoriju. Visā visumā balle beidzās labi, pieskatāmie cilvēki tika pieskatīti, pārējiem tika dots brīvsolis vismaz vienreiz pa visu gadu. Kas, patiesībā, arī tika veiksmīgi/mazāk veiksmīgi izmantots. Paldies jāsaka arī Jurītim par jauko kompānijas daļu, ko sagādāja viņš. Un paldies par atmosfēras sagādāšanu no manām jaukajām- Ieviņa un Ilzīte. Jūs esat vienkārši labākās! Kopumā – lieliski pavadīts laiks!
Protams, nākamais pasākums, pavisam citādākā kompānijā bija DBR Ziemassvētku pasākums Ziemupē – Bernātos – Liepājā. Jauka kompānija, jauka atmosfēra, jauks notikums. Lai gan Ziemassvētku vecītis liekās par daudz ierāvis un man no viņa bija bail, tomēr ne visi joki bija jēli un nopeļami. Un dāvanu maisiņš bija garšīgs un noderīgs nākamās dienas vakarā. Palikšana iekš Čillin Bernātos arī bija jauka. Pirts bija fun fun fun all night long! 😀 nākamais rīts nebija tik viegls, kā gribētos. Karostas cietums joprojām mani biedē un nesaistās ar neko jauku vai smieklīgu, vai atmiņās palikt gribošu 😀 Neveiksmes nepieminēsim! Un noslēguma vakariņām ar nebija ne vainas. Tīri jauks tas pasākums izvērtās.
Paši Ziemassvētki tika pavadīti Liepājā, pie mana Neģēļa vecākiem un vecvecākiem. Bija jauki, silti (ap sirdi, jo ārā bija stindzinoši), mīļi un patiesībā ģimeniski. Dāvanas saņemtas, visi laimīgi. Zinām, kad nākamreiz brauksim uz Liepāju. Mart, gaidi mūs!
Nu, pienākusi kārta Jaunā gada svinībām! Devāmies jaukā mazā kompānijā pie Jurīša, lai mierīgi, bet jautri nosvinētu Jauno gadu. Ziniet ko, lai gan nebija tās sajūtas, ka ir svētki un ka tūliņ gads jau beigsies, tomēr bija prieks un laime būt tik jauku cilvēku sabiedrībā. Un Valters (aka Neģēlis) dabūja savus pirotehnikas brīnumus dedzināt, kā rezultātā mums bija labākais salūts visā rajončikā. Hell yeah! Prieks arī par Jurīti, kuram jaunais gads sācies ar kaut ko skaistu un pavisam jaunu, svaigu. Lai jau turas un izbauda laimes svaigās lāses katru dienu 😀
Un tagad pienācis laiks novēlējumiem jaunajā, kā Valters saka, beigtā kaķa, gadā – siltumu, prieku, sauli un lietu, sniegu, ģimenes siltumu, labsirdību un labklājību piedzīvot. No katra pa mazdrusciņam, lai rodas maza atkarība un gribētos to piedzīvot vēl un vēl. Mazliet vairāk veiksmītes un mazliet mazāk likstiņas, lai tomēr veiksmīšu kvantitāte pārsniedz likstiņu un būtu nevis līdzsvars, bet tomēr pozitīvisms. Un no pagājušās dekādes atcerēsimies tikai to labāko, neaizmirstot arī interesantus sīkumus, kas dzīvi padara nedaudz krāsaināku. Un, padarīsim jauno dekādi vēl krāšņāku, kā iepriekšējo.
Jūsu,
Laura.